Saulainajā 12. oktobra dienā atnāca skumja ziņa, ka mūžībā aizgājusi ilggadēja Vārkavas vidusskolas skolotāja Helēna Piziča.
Helēna kopš Daugavpils Pedagoģiskā institūta beigšanas 1972. gadā strādāja skolā par bioloģijas un ķīmijas skolotāju līdz 2013. gadam. Būdama vienmēr izpalīdzīga, atsaucās lūgumam aizvietot citu skolotāju un strādāja līdz 2016. gadam. Pēc darba gaitu noslēgšanās skolā, Helēna aktīvi iesaistījās vietējās kopienas un senioru dzīves organizēšanā.
Ar savu entuziasmu, sirdsdegsmi un aizrautību rādīja mīlestību pret savu darbu un skolēniem. Bezgalīgu mīlestību un rūpes veltīja saviem mīļajiem bērniem Baibai un Jānim. Esot par skolotāju, Helēna realizēja daudzus projektus: gan viena no pirmajām ieviesa mācību procesā IT; gan modernizēja bioloģijas un ķīmijas kabinetu, gan izveidoja “Dabas taku”, gan organizēja neaizmirstamas vasaras nometnes jaunajiem biologiem, gan sekmīgi sagatavoja skolēnus mācību olimpiādēm, konkursiem, gan vadīja zinātniski pētniecisko darbu izstrādi, gan nodibināja un vadīja skolas “Dabas draugu klubu”.
Mūsu Helēnas devums sabiedrībai tika arī atbilstoši novērtēts – 2002. gadā “Lauku Avīzes” vēstuļu konkursā iegūts godpilnais tituls “Radoša sieviete laukos 2002”; 2007. gadā par radošu un pašaizliedzīgu darbu saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas Goda diploms, prēmija un piešķirta nominācija “Gada skolotājs – 2007”; 2008. gadā skolotāja Helēna saņēmusi Vides ministrijas Atzinības rakstu un prēmiju par entuziasmu un godprātīgu ieguldījumu vides izglītībā. Tomēr lielākais un noturīgākais novērtējums skolotājas Helēnas Pizičas darba mūžam ir audzēkņu, viņu vecāku un vietējās kopienas cieņa.
Mums prātā un sirdī Helēna paliks kā sirsnīgs cilvēks, kā izpalīdzīga kolēģe. Mums visiem pietrūks viņas aizrautīgo smieklu, dzirkstošā humora, aicinājuma iesaistīties kādā jaunā projektā. Tik daudz kā pietrūks…
Lai gaišs un viegls ir Mūžības ceļš!
Skumju brīdī esam kopā ar Helēnas Pizičas bērniem, mazbērniem, piederīgajiem, draugiem, viņu Mūžībā pavadot.
Vārkavas vidusskolas kolektīvs