Ko gan var uzvārīt pavisam izlepušam bērnam? Protams, ka pasaciņu! Ņem rožainu katlu ar zaļām pumpiņām, iemet tajā šķipsniņu sāls, divus kartupeļus, tējkaroti čūskas zobu pulvera un trīs karotītes smieklu, bet pēc tam maisi ar vislielāko pavārnīcu. Kad pasaciņa gatava, pasniedz to šķīvī. Bet ko darīt, ja bērnam pasaciņa negaršo? Mēģini vēlreiz. Zaļā katlā ar zilām pumpiņām! Negaršo? Vāram trešo reizi citā katliņā un ar citām sastāvdaļām un kā daudzās pasakās trīs lietas, labas lietas – uzvārīta pasaciņa, kura garšo ne tikai izlepušam bērnam, bet arī gražīgam zaķītim no slovēņu autoru Majdas Korenas un  Agatas Dudekas grāmatas “Uzvāri man pasaciņu!”.

Izlasījuši grāmatu, noskaidrojām, ko parasti izmanto zupas vārīšanā, vai pazīstam visus dārzeņus, izmantojām pat attēlus no interneta, lai noskaidrotu, kādā krāsā var būt kartupeļi. Mazākie bērni krāsoja populārāko dārzeņu attēlus, bet 2.klase iepazinās un izkrāsoja retāk lietotos dārzeņus. Interesantas diskusijas izvērtās arī par gašīgu vai negaršīgu ēdienu.Vai veselīgais ēdiens  ir negaršīgs? Kādas viltības mammas izmanto, lai bērni ēstu veselīgu ēdienu.

Lai izvārītu savu pasaciņu, noskaidrojām, kā sauc tos, kas gatavo ēdienu, kas raksturīgs viņu apģērbam, pagatavojām sev pavāru cepures un sagatavojām lielu katlu pasaciņas vārīšanai. Izdomājām,  kurus no pasaku varoņiem varētu likt pasaku zupā. Katrs bērns izvēlējās sev tīkamāko pasaku varoni, izkrāsoja, un visus salīmējām uz lielā katla attēla. Protams,  katlā ielikām ne tikai mums labi pazīstamos dārzeņus un garšvielas, bet arī saulīti, mīļumu sirsniņu veidā,  bučiņas  un dziesmiņu.

Strādājot ar darba burtnīcu, zīmējām katrs savu briesmonīti, kuru varētu ieraudzīt karotē, pasmeļot no šķīvja. Iepazinām dažādas garšas, centāmies salikt pareizi puzli pēc attēla no grāmatas.