Klusums,

Tevis vairs nav, tik atmiņas,

kas aizkustina dvēseli, vārdi,

kas nepateikti,- skan.

(A. Gļauda)

Ļoti skumju, prātam neaptveramu ziņu saņēmām 4. augusta vakarā, ka Mūžibā pēkšņi devusies mūsu skolas darbiniece – Inga Spuriņa. Kad vajadzēja izdarīt kādu darbiņu, kādam palīdzēt, Inga nekad neatteica.

Viņa lieliski pārzināja kolbas un vielas ķīmijas kabinetā, fizikas kabineta instrumentus. Viņas īpašā “pasaule” bija datorklase un laboratorija. Par katru datoru viņa zināja, – kurš darbojas, kurš labojams, kurš viekārši jāuzlādē.

Viņai padevās un nebija sveši arī citi darbi skolā un apkārtnē. Droši vien izbrīnīti būs bērni Skolas autobusā, kad braucienā viņus nepavadīs Inga.

Mēs atcerēsimies Ingas sietos, garšīgos sierus, ķiplokus un to izstrādājumus, medus burciņas.

Protams arī, – labos, patiesos vārdus, ko saņēmām.

Bija, zināja, prata, palīdzēja, priecēja, mīlēja, darīja….

Ir bezgala smagi teikt kaut ko par Ingu pagātnes formā. Taču ir lietas, ko mēs diemžēl nespējam izmainīt. Vien pateikt klusu, iespējams, novēlotu – PALDIES!

Lai gaišs un viegls ceļš Ingai Mūžībā.

Patiesā cieņā izsakām līdzjūtību Vitai, Ingas ģimenei, un visiem tuviniekiem.

Vārkavas pamatskolas kolektīvs